Cauruļvads caur vairāku valstu ūdeņiem
Par vienu no "Nord Stream" projekta unikālajiem aspektiem tiek uzskatīts tā pārrobežu raksturs. Cauruļvads šķērso Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.
Pirms būvniecības uzsākšanas no šīm valstīm bija jāsaņem atļaujas. "Nord Stream" iesaistījās plašos konsultāciju procesos ar katru no šīm valstīm, lai nodrošinātu cauruļvada būvniecības un ekspluatācijas atbilstību katras valsts likumdošanai. Papildus šīm piecām valstīm, cauruļvads var ietekmēt Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, tāpēc arī šīs četras valstis piedalījās konsultāciju procesa.
Konsultācijas ar deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm
1991. gadā Somijas pilsētā Espo ANO Eiropas ekonomikas komisija pieņēma konvenciju jeb vienošanos. Konvencija paredz pienākumu projektā iesaistītajām pusēm veikt ietekmes uz vidi novērtējumu projektu plānošanas posmā. Šī Espo Konvencija ietver vispārīgas prasības valstīm informēt citai citu par potenciālajiem projektiem, kuru īstenošanā varētu būt ietekme uz apkārtējo vidi pārrobežu kontekstā. Saskaņā ar Espo Konvenciju, starptautiskā konsultāciju procesa mērķis ir sniegt visām deviņām valstīm, kuras "Nord Stream" projekts var ietekmēt iespēju izvērtēt šī projekta iespējamo ietekmi. "Nord Stream" iesniedza izsmeļošu Espo pārskatu, kurā apkopoja iespējamo cauruļvada pārrobežu ietekme uz vidi. Šis Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) pārrobežu kontekstā veicina koordinētu pieeju vides aizsardzībai un sniedz iespēju izteikt viedokli visiem interesentiem.
Izsmeļoša Baltijas jūras ekosistēmas analīze
Espo pārskats ietver vairāku gadu garumā veikto apjomīgo pētījumu un aptauju rezultātus. Espo pārskats ir vairāk kā tikai būtisks priekšnosacījums projekta veiksmīgai īstenošanai; tajā iekļautā informācija sniedz izsmeļošu analīzi par Baltijas jūras ekosistēmu un jūras gultni visā cauruļvada maršrutā. Espo pārskats ir publicēts 10 valodās, un to var lejupielādēt no mājas lapas sadaļas Bibliotēka.
Būvniecībai nepieciešamo atļauju saņemšana
Tā kā cauruļvads šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas, no šīm piecām valstīm bija jāsaņem būvniecības atļaujas.
Visas būvniecībai nepieciešamās atļaujas saņemtas 2010. gada februārī. Tā kā cauruļvada būvniecība var ietekmēt arī citas Baltijas jūras reģiona valstis starptautiskajā konsultāciju procesā piedalījās arī Polija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Būvniecības atļauju saņemšanai katrā valstī veica Ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). "Nord Stream" organizētie Baltijas jūras gultnes un ekosistēmas izsmeļošie pētījumi ir par pamtu IVN.
Apņemšanās samazināt ietekmi uz vidi
IVN mērķis ir noteikt, paredzēt un izvērtēt iespēju samazināt projekta iespējamo ietekmi uz biofizisko un sociālo vidi. Kā piemēru ietekmes samazināšanai var minēt, izvairīšanos no būvniecības ekoloģiski jūtīgās teritorijās, būvniecības grafika izstrādāšana ņemot vērā ūdensputnu un zivju nārstošanās sezonu, kā arī kontrolmehānismu izmantošana, nogulšņu izplatības ierobežošanai.
IVN izstrādāja katrā valstī, kuru teritoriju cauruļvads šķērsos, būvniecības un ekspluatācijas atļauju sanemšanai. 2009. gada marta sākumā "Nord Stream" iesniedza IVN pārskatus saskaņā ar katras valsts likumdošanu. Šie pārskati ietver izsmeļošu apkārtējās vides pētījumu datus. „Nord Stream” Espo pārskats iesniegts piecu valstu atbildīgajās valsts institūcijās, kuru ūdeņos cauruļvads šķērsos, kā arī četrās valstīs, kuras šīs projekts var ietekmēt.
Saskaņā ar vienošanos ar Baltijas jūras reģiona valsts institūcijām, "Nord Stream" izstrādāja apjomīgu apkārtējās vides sociālā monitoringa programmu. Prgrammas ietvaros noteiktais monitorings uzsākts vienlaikus ar cauruļvada būvniecību 2010. gada aprīlī un turpināsies līdz 2016. gadam.
