Būvniecība: no caurulēm līdz cauruļvadam

Ņemot vērā komplekso loģistikas procesu ar piegādātājiem un apakšuzņēmējiem visā pasaulē, „Nord Stream” cauruļvada būvniecība ir nopietns izaicinājums inženierzinātnei. Projekts sastāv no diviem praktiski paralēliem cauruļvadiem caur Baltijas jūru.

Pirmā un otrā cauruļvada būvniecība pabeigta saskaņā ar grafika

2010. gada aprīlī "Nord Stream" apakšuzņēmēji uzsāka būvēt pirmo no diviem 1224 km gariem dabasgāzes cauruļvadiem. Pirmā cauruļvada būvdarbi pabeigti 2011. gada jūnijā, un gāzes transportēšanu uzsākta 2011. gada novembrī, pēc veiksmīgām spiedienam pārbaudēm un testiem. Otrā paralēlā cauruļvada būvniecība uzsākta 2011. gada maijā, un ir pabeigta 2012. gada aprīlī. Katra cauruļvada transportēšanas kapacitāte ir aptuveni 27,5 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā.

Speciāli Baltijas jūrai izstrādātais plāns

Abi "Nord Stream" projekta cauruļvadi sastāv no trīs posmiem. Katram posmam ir atšķirīgs sienu biezums, jo transportējot gāzi mainās plūsmas spiediens. Gāzei plūstot pa cauruli, spiediens samazinās, tāpēc cauruļvada sienas ir biezākas sākumposmā pie Portovaja līča, Krievijā, un plānākas beigu posmā Greifsvaldē, Vācijā.

Katrs cauruļvads sastāv no aptuveni 100 000 atsevišķām caurulēm. Cauruļvada maršrutā ar betona kārtu pārklātās caurules piegādā no piecām ostām. Cauruļu piegādi nodrošina "Nord Stream" apakšuzņēmējs „Saipem”, kas izmanto arī uzņēmuma "Allseas" pasaulē lielāko cauruļvadu ieguldīšanas kuģi. 2010.gadā būvniecībā izmantoja trīs kuģus, kas strādāja dažādos cauruļvada maršruta posmos. Līdz 2011.gada vidum būvniecībā iesaistīja divus kuģus. No 2011.gada vidus līdz 2012.gada trešā ceturkšņa beigām "Saipem" kuģis Castoro Sei pabeigs otrā cauruļvada būvniecību. Cauruļvadu būvniecība bija saplānota tā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi, piemēram, lai netraucētu roņu vairošanos un zivju nārstošanu.

Cauruļvada ieguldīšanu veic trīs kuģi

Cauruļvada būvniecībai "Saipem" sagatavoja trīs cauruļvadu ieguldīšanas kuģus, divi no kuriem ir ar speciālu aprīkojumu. "Saipem" kuģis „Castoro Dieci”, kas ir piemērots darbam seklos ūdeņos, strādāja Greifsvaldes līcī, Vācijā. No 2010. gada jūnija līdz oktobrim tas ieguldīja 28 kilometrus no katra cauruļvada. Uzņēmuma "Allsea" kuģis „Solitaire”, kas ir lielākais cauruļvadu ieguldīšanas kuģis pasaulē, no 2010. gada septembra līdz 2011. gada augustam ieguldīja 342,5 kilometrus no katra cauruļvada. "Solitaire" kuģis ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu bija piemērotākais no cauruļvadu ieguldīšanas kuģiem, strādāšanai noslogotajā Somu jūras līcī. "Castoro Sei" ieguldīs aptuveni 70 procentus jeb 853,5 km no katra cauruļvada. Darbu tas uzsāka 2010. gada aprīlī un pirmā cauruļvada ieguldīšanu pabeidza 2011. gada maijā. Otrā cauruļvada ieguldīšanu "Castoro Sei" uzsāka 2011. jūnijā.

Kā tas notiek

Veicot sagatavošanas darbus cauruļu ieguldīšanai, jūras gultne tika rūpīgi izpētīta ar tālvadāmo vizuālās novērošanas iekārtu (ROV). Tas nodrošina cauruļvada ieguldīšanas drošību un ļauj iegūto informāciju salīdzinātu ar maršruta plānošanas fāzē iegūtajiem datiem. Papildus, atsevišķās maršruta vietās uz gultnes tika izveidoti rupjas grants uzbērumi. Granti transportē un uzber ar speciāli šim mērķim aprīkotu kuģi tajās vietās, kur gultnē ir nepieciešams papildu atbalsts cauruļvadam. Būvniecības cikls uz cauruļu ieguldīšanas kuģa sastāv no vairākiem posmiem. Tie sastāv no cauruļu savienojuma fasetēšanas, metināšanas, testēšanas un cauruļvada ieguldīšanas jūras gultnē. Katrs process notiek saskaņā ar stingri noteiktām procedūrām, kas nodrošina kvalitātes ievērošanu un atbilstību veselības un drošības normām. Pēc cauruļvada ieguldīšanas, to zem ūdens pārbauda ar ROV iekārtu, lai pārliecinātos par precīzu cauruļvada atrašanās vietu.

Pēc būvniecības darbu pabeigšanas visus trīs cauruļvada posmus aizpildīs ar ūdeni un pārbaudīs spiediena izturību. Tas ļaus pārliecināties par cauruļvada mehānisko savienojumu kvalitāti. Pēc tam šos cauruļvada posmus zem ūdens sametinās. Kad tas ir izdarīts, cauruļvadu atbrīvos no ūdens un aizpildīs ar slāpekli, pirms to varēs droši aizpildīt ar dabasgāzi. Šos trīs cauruļvada posmus savienos divās vietās, kur cauruļvadā ir spiediena izmaiņas. Pirmā cauruļvada trīs posmu savienošana ir pabeigta 2011. gada jūnijā. Otrā cauruļvada testēšanu plānots veikt 2012. gada pavasarī, bet zemūdens savienošanu – vasarā.

Pirmais cauruļvads gāzes transportēšanu uzsāka 2011. gada novembrī. 2012. gada nogalē abi "Nord Stream" cauruļvadi būs pilnībā pabeigti, un to kopējā transportēšanas spēja būs aptuveni 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā