Nord Stream cauruļvada plānošana
"Nord Stream" cauruļvads caur Baltijas jūru ir tiešs savienojums starp apjomīgajām gāzes krātuvēm Krievijā un enerģētikas tirgiem Eiropas Savienībā. “Nord Stream” cauruļvads aizņems mazāk par vienu tūkstošdaļu no Baltijas jūras gultnes viena procenta. Būvniecība ir izplānota, lai ietekme uz jūras ekosistēmu būtu tikai lokāla un īslaicīga.
"Nord Stream" ir piesaistījis neatkarīgus jūras un hidrogrāfiskās izpētes jomas ekspertus pētījumu veikšanai par cauruļvada drošu un stabilu novietojumu jūras gultnē visā tā ekspluatācijas laikā. Pētījumi ir veikti, lai samazinātu jebkādu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz jūras gultni. Cauruļvada Baltijas jūras maršruta tehniski-ekonomiskā pamatojuma izpēte sākās 1997. gadā. Kopš tā laika ap ieplānoto cauruļvada maršrutu tika precīzi izpētīti vairāk nekā 2500 kvadrātkilometru teritorijas. Priekšizpēte aptvēra plašāku jūras gultnes koridoru, lai nodrošinātu cauruļvada izbūvi saskaņā ar izstrādāto cauruļvada maršrutu. Vēlāk detalizētāku un specifiskāku izpēti veica šaurākā koridorā. Pēc sākotnējās izpētes veikšanas, no 2005. līdz 2008. gadam, detalizēti tka pētti potenciālā maršruta atsevišķi posmi.
Vairāk kā 100 miljoni Eiro tika investēti piemērotākā cauruļvada maršruta izstrādē un izpētē par būvniecības iespējamo ietekmes uz vidi. Šie ir līdz šim visapjomīgākie Baltijas jūras ekosistēmas pētījumi, kuri veikti sadarbībā ar starptautisku zinātnieku un inženieru komandu.
Plānošanas fāzē iesaistītas deviņas valstis
Tā kā cauruļvads šķērso Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas un var ietekmēt arī citas valstis, saskaņā ar Espo Konvenciju tika organizēts apjomīgs atļauju saņemšanas un konsultāciju process. Projekta plānošanas fāzē „Nord Stream” uzstādīja jaunus standartus caurskatāmības un starptautiskas sadarbības pārrobežu vides ietekmes jomā. Espo Konvencijas ietvaros „Nord Stream” apvienoja visas deviņas Baltijas jūras reģiona valstis, lai organizētu līdz šim sarežģītāko starptautisku konsultāciju procesu vides aizsardzības jomā.
"Nord Stream" projekta konsultāciju procesu saskaņā ar Espo Konvenciju uzsāka 2006. gada novembrī un tas ilga līdz 2007. gada februārim. „Nord Stream” piedaloties šajā starptautiskajā konsultāciju procesā sniedza visām projektā iesaistītām valstīm iespēju pārskatīt projektu detalizēti. No 2007. gada februāra līdz 2009. gada jūnijam "Nord Stream" piedalījās vairāk nekā 200 projekta sabiedriskajās apspriešanās, debatēs un konferencēs ar ieinteresētajām pusēm dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas būvniecībai nepieciešamās atļaujas saņemtas 2010. gada februārī, un būvniecība uzsākta 2010. gada aprīlī.
Projekta loģistika
2006. gadā "Nord Stream" eksperti sāka plānot loģistiku, izstrādājot loģistikas koncepciju četrus gadus pirms pirmā cauruļvada būvniecības uzsākšanas. Ekoloģiski saudzīgas un ilgtspējīgas loģistikas koncepcijas ietvaros, "Nord Stream" ostu infrastruktūrās ieguldīja vairāk kā 100 miljonus Eiro.
Abi cauruļvadi sastāvēs no vairāk kā 200 000 ar betona kārtu pārklātām caurulēm. Šo cauruļu ražošana, pārklāšana ar betona kārtu, uzglabāšana un nogādāšana uz cauruļvadu ieguldīšanas kuģiem ir daļa no "Nord Stream" izstrādātās loģistikas ķēdes. 2010. gadā aptuveni divas trešdaļas no būvniecībai nepieciešamajām caurulēm jau atradās piecās stratēģiski izvēlētajās Baltijas jūras ostās. Šīs ostas ir daļa no īsu transportēšanas maršrutu stratēģijas, kas nosaka transportēšanu ar kuģiem un vilcieniem. Šī koncepcija kopā ar videi draudzīgu transportēšanu, salīdzinājumā ar citām transportēšanas iespējām ļāva samazināt CO2 patēriņu par aptuveni 200 000 tonnām.
2010. gadā "Nord Stream" saņēma prestižo Vācijas loģistikas asociācijas balvu par izstrādāto "zaļās loģistikas" koncepciju. 2012.gada aprīļa vidū, piegādājot pēdējo otrā cauruļvada būvniecībai nepieciešamo cauruli, veiksmīgi noslēdzās projekta starptautiskā loģistikas programma.