Kas mēs esam
"Nord Stream AG" ir Šveicē, Cūgā, reģistrēts starptautisks piecu kompāniju konsorcijs, kas izveidots 2005. gadā ar mērķi nodrošināt divu 1224 kilometrus garu dabasgāzes cauruļvadu caur Baltijas jūru izstrādi, būvniecību un ekspluatāciju.
Mūsu struktūra
"Nord Stream" konsorcija pieci akcionāri ir: "OAO Gazprom", "Wintershall Holding GmbH" ("BASF" meitas uzņēmums), "E.ON Ruhrgas AG", "N.V. Nederlandse Gasunie" un "GDF SUEZ". Gāzesvada projekta lielākais akcionārs ir uzņēmums "OAO Gazprom" ar 51 procentu akciju. Vācijas vadošajiem enerģētikas uzņēmumiem "Wintershall Holding GmbH" un "E.ON Ruhrgas AG" pieder pa 15 procentiem akciju katram, bet Nīderlandes valsts uzņēmumam "N.V. Nederlandse Gasunie" un Francijas enerģētikas uzņēmumam "GDF SUEZ S.A." katram pieder 9 procentu akciju. Šo uzņēmumu kopējā pieredze sniedz labākos tehnoloģiskos risinājumus, drošību un korporatīvo vadību "Nord Stream" projektam, kura mērķis ir nodrošināt drošu gāzes piegādi Eiropai.
Kopējās investīcijas cauruļvada būvniecībā ir 7,4 miljardu Eiro. Daļēji projekta finansējumu nodrošina "Nord Stream" akcionāri, kas proporcionāli savai daļai uzņēmumā sedza 30 procentus no projekta izmaksām. Savukārt 70 procentus projekta finansējuma nodrošina ārējie resursi, piesaistot to no banku sektora un eksporta kredītu aģentūrām. Projekta finansēšana notika divās fāzēs. Pirmās fāzes finansējums 3,9 miljardu Eiro apmērā bija nodrošināts 2010. gada martā, bet otrās fāzes finansējums 2,5 miljardu Eiro apmērā tika nodrošināts 2011. gada martā.
Savienot ES ar Krieviju
"Nord Stream" cauruļvads caur Baltijas jūru ir tiešs savienojums apjomīgajām gāzes krātuvēm Krievijā ar enerģijas tirgiem Eiropas Savienībā. Pētījumi vairāku gadu garumā ļāva "Nord Stream" izdarīt secinājumu, ka jūras cauruļvada projekts ir viens no drošākajiem, ekonomiski izdevīgākajiem un apkārtējai videi draudzīgākajiem veidiem, kā palielināt gāzes piegādes Eiropai. Turklāt 2006. gadā Eiropas Parlaments un Padome atzina "Nord Stream" par "Eiropas interesēm nozīmīgu projektu". Šāds statuss tiek piešķirts projektiem, kas stiprina ES enerģētikas tirgu un paaugstina gāzes piegādes drošību.
Cauruļvadu būvniecība ir nozīmīgs izaicinājums inženierzinātnei, jo tie šķērso piecu valstu ūdeņus un varētu ietekmēt arī citu valstu teritorijas. Šajā sakarā tika organizēts apjomīgs atļauju saņemšanas un konsultāciju process, kura galvenais uzsvars ir likts uz apkārtējo vidi un potenciālās ietekmes izpētes un samazināšanas procedūrām. Visas būvniecībai nepieciešamās atļaujas ir saņemtas 2010. gada februārī. Pirmā cauruļvada būvniecība uzsākta 2010. gada aprīlī un pabeigta 2011. gada jūnijā. Gāzes transportēšanu pirmais cauruļvads uzsāks 2011. novembrī. Tā transportēšanas kapacitāte ir aptuveni 27,5 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā. Otrā cauruļvada būvniecība norīt pēc grafika. Ir plānots, ka būvniecības darbi tiks pabeigti 2012. gada trešajā ceturksnī, bet gāzes transportēšanu tas uzsāks 2012. gada pēdējā ceturksnī.
Kad 2012. gada nogalē būs pilnībā pabeigti abi cauruļvadi, tie spēs transportēt aptuveni 55 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu ar gāzi 26 miljonus ES mājsaimniecību. "Nord Stream" cauruļvadu ir izstrādājis ar ekspluatācijas laiku vismaz 50 gadi.
