Mūsu atbildība
„Nord Stream” mērķis ir nodrošināt cauruļvadu drošu būvniecību un ekspluatāciju. Lai to sasniegtu, „Nord Stream” sadarbojas ar pieredzējušiem partneriem, nodrošinot visaugstākos drošības standartus. Šīs prasības tika izpildītas izstrādājot cauruļvadu tehnisko projektu, nosakot optimālo maršrutu caur Baltijas jūru un arī turpmāk tiks ievērotas visā būvniecības un ekspluatācijas periodā.
Starptautiskās nozīmes projekts
„Nord Stream”, pamatojoties uz nacionālas un starptautiskas nozīmes līgumiem, visus darbus veic, ievērojot drošības un apkārtējās vides aizsardzības standartus. Lai saņemtu paralēlā cauruļvada būvniecībai nepieciešamās atļaujas, tika izstrādāts Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) katrā valstī, kuras teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvo ekonomisko zonu šis cauruļvads šķērsos, proti, Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā. „Nord Stream” piedalījās arī plašā konsultāciju procesā ar visām Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Šī konsultēšanās procesa ietvaros visu valstu pārstāvjiem bija iespēja izvērtēt projekta iespējamo ietekmi. Piedaloties deviņu valstu atbildīgo institūciju pārstāvjiem, šis bija līdz šim lielākais un sarežģītākais starptautisks apkārtējās vides konsultāciju process.
Visas būvniecības uzsākšanai nepieciešamās atļaujas saņēma 2010. gada februārī.
Ar augstu atbildību pret Baltijas jūru
“Nord Stream” ir ieguldījis vairāk kā 100 miljonus Eiro ietekmes uz vidi izpētē un projekta izstrādē, lai izveidotu apkārtējai videi draudzīgu un drošu cauruļvada maršrutu caur Baltijas jūru. Uzsākot pirmā cauruļvada būvniecību 2010. gada aprīlī, „Nord Stream” papildus ieviesa nacionālo apkārtējās vides sociālā monitoringa programmas (ESMP). Programmas mērķis ir pārraudzītu jekādu ietekmi cauruļvadu būvniecības un ekspluatācijas laikā. Līdz 2016. gadam „Nord Stream” ESMP programmās kopumā plāno investēt ap 40 miljoniem Eiro, nodrošinot paralēlo cauruļvadu ekspluatāciju ar tikpat atbildīgu attieksmi pret ekosistēmu kā būvniecības periodā.
„Nord Stream” iegūtie izpētes dati un ESMP monitoringa rezultāti būs pieejami atbildīgajām valsts institūcijām, kā arī jebkuram interesentam mājas lapas sadaļā Bibliotēka.
Veicot Baltijas jūras izpēti un saglabāšanu
„Nord Stream” apjomīgās izpētes un plānošanas fāzē iegūtie dati veicina dziļāku izpratni par Baltijas jūras ekosistēmas problēmām. „Nord Stream” ir izveidojis un finansiāli atbalsta Datu un Informācijas fondu, lai iegūtā informācija būtu pieejama iesaistītajām valsts institūcijām un citiem interesentiem, tostarp HELCOM (Helsinku Komisija), universitātēm un nevalstiskajām organizācijām, kuras aktīvi darbojas Baltijas jūras vides aizsardzības jomā.
„Nord Stream” atbalsta arī Baltijas jūras kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, sniedzot finansiālu atbalstru Zemūdens mantojuma un jūras arheoloģijas projektam (Heritage Underwater – Maritime Archaeology, HUMA). HUMA projekta ietvaros tiek pētīti kuģu vraki un artefakti apkārt Zviedrijas Gotlandes salai.
Lai uzsvērtu savu apņemšanos aizsargāt Baltijas jūras vidi, „Nord Stream” kopš 2008. gada atbalsta Gotlandes Universitātes pētniecības projektu. Šis projekts pēta mijiedarbību starp jūras gultni, ūdensputniem un cilvēkiem mainīgajā Baltijas jūras vidē.
Atbalstot vietējās un reģionālās organizācijas
„Nord Stream” ne tikai strādā ar augstu atbildību pret apkārtējo vidi, bet arī atbalsta vairākas kultūras un labdarības organizācijas. Šādā veidā savā ikdienas darbībā iekļaujot sociālās atbildības aspektu.
2008. gadā „Nord Stream AG” sadarbībā ar Ūzedomas mūzikas festivālu izveidoja Baltijas jauniešu filharmonisko orķestri. Šis ir efektīvs veids, kā sniegt atbalstu daudzsološiem jauniem mūziķiem un vienlaikus atbalstīt Baltijas jūras reģiona kultūru dažādību. Projekta koncepcija ir apvienot jauniešus no visām Baltijas jūras reģiona valstīm ar mērķi pārvarēt ģeogrāfiskās un mākslinieciskās robežas.
„Nord Stream” finansiāli atbalsta arī bērnu namu „Rodničok”, kas atrodas netālu no cauruļvada sākuma vietas Viborgā, Krievijā. „Nord Stream” ieguldījums ļaus bērnu namam veikt būtiskus atjaunošanas darbus, uzlabojot dzīves apstākļus 60 tajā dzīvojošajiem bērniem.
