“Nord Stream” atklāšana – nozīmīgs pavērsiena punkts Eiropas energoapgādes drošībā

• Politiskie līderi un vadošie industrijas pārstāvji pulcējas Baltijas jūras piekrastes Vācijas pilsētā Lubminā, lai atzīmētu gāzes vada pievienošanu Eiropas gāzes tīklam
• „Nord Stream” nodrošinās nepārtrauktu savienojumu starp Eiropu un Krievijas apjomīgajām gāzes krātuvēm vismaz 50 gadu garumā

2011. gada 8. novembris | Lubmina/Cūg | Šodien uzsākta „Nord Stream" cauruļvada ekspluatācija. Uzņēmums saņēmis politisko līderu un vadošo biznesa pārstāvju atzinīgu novērtējumu par nozīmīgo ilgtermiņa ieguldījumu Eiropas energoapgādes drošībā. Vācijas federālā kanclere Angela Merkele, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, Francijas premjers Fransuā Fijons, Nīderlandes premjers Marks Rutte, un Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Etingers šodien oficiāli atklāja pirmo no diviem, 1224 km garajiem „Nord Stream" gāzes cauruļvadiem caur Baltijas jūru. Kad 2012. gada nogalē būs pabeigta arī otra cauruļvadu būvniecība, „Nord Stream" gāzes vads spēs nodrošināt Eiropai aptuveni 55 miljardus kubikmetru Krievijas dabasgāzes gadā vismaz 50 gadu garumā.

Valdību vadītāji, kā arī citi politiskie līderi un vadošie biznesa pārstāvji bija to 500 viesu starpā, kas šodien pulcējās Baltijas jūras piekrastes Vācijas pilsētā Lubminā, lai oficiāli atklātu „Nord Stream" gāzes vada pievienošanu Eiropas gāzes sadales tīklam. Svinīgo ceremoniju vadīja četru valstu vadītāji, kuru uzņēmumi ir „Nord Stream" akcionāri, ES komisārs G.Etingera kungs, kā arī akcionāru uzņēmumu vadītāji.

"Nord Stream" pieci akcionāri - „Gazprom", „BASF Wintershall", „E.ON Ruhrgas", „Nederlandse Gasunie" un „GDF SUEZ" – pievienojās valdības vadītāju paziņojumiem par „Nord Stream" projekta nozīmi ilgtermiņa enerģijas piegāžu drošībā. „Nord Stream" šo nozīmīgo energoapgādes infrastruktūras objektu ir īstenojis saskaņā ar plānoto budžetu un izpildes grafiku un neizmantojot Eiropas nodokļu maksātāju naudu: konsorcija pieci akcionāri nodrošina aptuveni 30 % no projekta 7,4 miljardu Eiro lielā finansējuma, bet pārējos 70% veido aizdevumi no gandrīz 30 starptautiskām bankām.

Jaunā infrastruktūras objekta nozīmi Eiropai apliecināja ES enerģētikas komisāra Gintera Etingera dalība atklāšanas ceremonijā. „Nord Stream" ir iekļauts Eiropas Savienības Eiropas Enerģētikas tīkla (TEN-E) programmas pamatnostādnēs. 2006. gadā Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome atzina „Nord Stream" projektu par "Eiropas nozīmes projektu".

Politiskie līderi kopā ar vadošajiem industrijas pārstāvjiem atklāja cauruļvadu, kas nodrošinās nepārtrauktu savienojumu starp Eiropas tirgiem un Krievijas apjomīgajām gāzes krātuvēm vismaz 50 gadu garumā. Oficiālā atklāšanas ceremonija notika blakus cauruļvada būvniecības laukumam Lubminā, kur "Nord Stream" gāzes vads tika savienots ar Eiropas gāzes sadales tīkla virszemes cauruļvadiem OPAL un NEL.

"Nord Stream" nodrošina Krievijas uzņēmumu "Gazprom" ar drošu, modernu un efektīvu papildus gāzes piegādes maršrutu saviem partneriem un klientiem Eiropas Savienībā, kas papildinās jau esošos tranzīta maršrutus caur Ukrainu un Baltkrieviju," sacīja "Nord Stream" izpilddirektors, Matias Varnings. "Nord Stream" ir komerciāls projekts, kas balstīts uz ilgtermiņa līgumiem ar "Gazprom Export" ar mērķi nodrošināt enerģijas piegādi klientiem Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Francijā, Čehijā un citās valstīs.

"Šis jaunais pastāvīgais savienojums starp Krieviju un ES ir viens no ilgtermiņa risinājumiem Eiropas energoapgādes drošībai," piebilda M.Varninga kungs. Visi eksperti ir vienisprātis, ka ilgtermiņā Eiropa piedzīvos gāzes piegāžu deficītu: Starptautiskā enerģētikas aģentūra prognozē, ka līdz 2030. gadam dabasgāze kļūs par visnozīmīgāko kurināmo ES enerģijas kombinācijā, bet vietējās gāzes ieguves apjomi samazināsies. "Lai palīdzētu nodrošināt ilgtermiņa pieprasījuma pieaugumu pēc dabasgāzes importa, mūsu akcionāri ir apņēmušies īstenot šo ilgtermiņa risinājumu, kas nodrošinās pastāvīgu savienojumu starp Eiropas tirgiem un Krievijas apjomīgajām gāzes krātuvēm vismaz 50 gadu garumā," sacīja M.Varninga kungs.

Pirms uzsākt cauruļvada būvniecību 2010. gada aprīlī, „Nord Stream" ir ieguldījis vairāk kā 100 miljonus Eiro līdz šim apjomīgākajā Baltijas jūras ekoloģiskajā izpētē ar mērķi nodrošināt drošu un ekoloģiski nekaitīgu cauruļvada maršruta izvēli, izstrādi, būvniecību un ekspluatāciju. Šobrīd „Nord Stream" iegulda papildu 40 miljonus Eiro visaptverošā Baltija jūras apkārtējās vides monitoringa programmā visā cauruļvada maršrutā, lai garantētu, ka nenotiek nelabvēlīga ietekme uz vidi.

Lejuplādēt PDF