”Nord Stream” paziņo apkārtējās vides monitoringa rezultātus

• „Nord Stream” publicē pārskatu, kas ietver visu iesaistīto valstu 2010. gada monitoringa rezultātus
• Rezultāti liecina, ka ietekme uz vidi ir mazākā kā prognozēts ietekmes uz vidi novērtējumā vai saskaņā ar to.

2011. gada 10. oktobris | Cūga | Saistībā ar dabasgāzes cauruļvada būvniecību un ekspluatāciju Baltijas jūrā, "Nord Stream" veic apjomīgu apkārtējās vides un sociālekonomisko monitoringu katrā valstī, kuras ūdeņus cauruļvads šķērso. Lai nodrošinātu pilnīgāku projekta caurskatāmību, "Nord Stream" ir apkopojis visu valstu monitoringa rezultātus vienotā pārskatā. Šodien publicētais pārskats ietver rezultātus no 1000 paraugu ņemšanas vietām gar visu cauruļvada maršrutu.

2010. gada laikā veiktā vides monitoringa galvenais secinājums ir, ka „Nord Stream" cauruļvada būvniecība rada nenozīmīgu ietekmi uz apkārtējo vidi. „Nord Stream" ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) aprēķini un prognozes ir konservatīvi, un reultāti rāda, ka līdz šim ietekme uz vidi ir bijusi mazāka kā prognozēts IVN vai saskaņā ar to.

"Nord Stream" monitoringa programma ir izstrādāta balstoties uz katras valsts likumdošanas parsībām. Taču, ņēmot vērā ģeogrāfiskos attālumus Somu jūru līcī ir monitorēta arī Somijas – Igaunijas un Krievijas – Somijas  pārrobežu ietekme. Šodien publicēto pārskatu saņems atbildīgās iestādes visās deviņās Baltijas jūras valstīs (Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā).

„Nord Stream" monitoringa programma ietver mērījumus sešpadsmit dažādiem parametriem, ieskaitot, dabasgāzes cauruļvada būvniecības ietekmi uz ūdens kvalitāti, zemūdens straumēm, ietekmi uz putniem, zivīm, kā arī uz gultnes atjaunošanos. Arī sociālekonomiskie aspekti ir iekļauti monitoringā, piemēram, iespējamā ietekme uz kultūras mantojumu un komerciālo zvejniecību.

Pētījumu veikšanai „Nord Stream" piesaistīja vairāk kā 20 specializētos uzņēmumus, ieskaitot, Luode Consulting OY (Somija), SYKE Marine Research Centre (Somija), Marin Mätteknik AB (Zviedrija), DHI Water Environment Health (Dānija), Marine Monitoring AB (Zviedrija), AquaVision (Nīderlande), Freie Universität Berlin (Vācija), Ecosafety (Krievija).

Dati ir analizēti tādās starptautiski atzītās laboratorijās, kā, piemēram, ALS Scandinavia un Verifin Somijā. Par iegūtajiem rezultātiem "Nord Stream" informē par apkārtējo vidi atbildīgās institūcijas katrā valstī, kuras ūdeņus šķērso cauruļvads. Līdz 2016.gadam "Nord Stream" plāno investēt 40 miljonus eiro apkārtējās vides un sociālā monitoringa programmās un iegūtos rezultātus katru gadu apkopos kopējā pārskatā.

Monitoringa rezultātu kopsavilkums:

Krievija

• monitoringa novērojumi liecina, ka ietekme uz vidi ir lokāla un īslaicīga;
• neskatoties uz intensīviem būvniecības darbiem Portovaja līcī 2010.gadā, ūdens kvalitāte nav būtiski ietekmēta;
• suspendēto vielu koncentrācija ūdenī ir mazāka par rādītāju, kuru noteica un apstiprināja Krievijas ekspertu pārbaudes komisijas projekta dokumentācijā.

Somija

• munīciju likvidācijas, grants uzbēršanas un cauruļvada ieguldīšanas ietekme uz ūdens kvalitāti bija nenozīmīga, lokāla un ietekmēja ūeņus tikai pie jūras gultnes, veidojot īstermiņa  saduļķojumu. Būvdarbu izraisīto kaitīgo vielu izplatīšanās bija minimāla un ietekme uz floru un faunu bija neievērojama;
• no būvniecības darbiem Somijas ūdeņos netika novērota pārrobežas ietekme Igaunijas EEZ, kā arī no būvniecības darbiem Krievijas ūdeņos neveidojās pārrobežu ietekme Somijas EEZ;
• monitoringa rezultāti apstiprināja, ka sagatavotais IVN ir balstīts uz konservatīvām prognozēm;
• monitoringa rezultāti apliecināja, ka munīciju likvidēšana vai cauruļvada ieguldīšana neietekmēja kultūrvēsturiskas nozīmes kuģu vrakus vai kabeļus.

Zviedrija

• ūdens kvalitātes, hidrogrāfijas, zivju, bentosu un zvejniecības monitoringa aktivitātes 2010.gadā  nodrošināja izejas datu savākšanu, lai turpmākajos gados veiktu cauruļvada būvniecības un ekspluatācijas ietekmes izvērtējumu divu Natura 2000 teritoriju tuvumā: Hoburgas krasta rajonā un Norra Midsjobanken rajonā;
• 2011. gada jūnijā Zviedrijas valsts institūcijām iesniegti 2011.gada monitoringa rezultāti (tos var lejuplādēt šeit.)  apstiprināja pozitīvas tendences vairāku mērījumu pozīcijās, piemēram, netika radīta nekāda ietekme uz jūras gultnes straumēm un sālsūdens ieplūdi Baltijas jūrā, kā arī netika radīta negatīva ietekme attiecībā uz piesārņojuma izplatību parastajos gliemjos. Šie rezultāti tiks iekļauti nākošajā gada pārskatā;
• duļķainības mērījumi divu Natura 2000 teritoriju tuvumā, Hoburgas krasta rajonā un Norra Midsjobanken rajonā, ir zemāki kā prognozēts ietekmes uz vidi novērtējumā. „Nord Stream" bagarēšanas pasākumu laikā vidējais duļķainības līmenis bija zem 2 mg/l. Zviedrijas valdības izsniegtajā būvatļaujā noteiktā robežvērtība ir 15 mg/l.

Dānija

• kuģu vraku monitorings pirms un pēc pirmā cauruļvada ieguldīšana parādīja, ka cauruļvada būvniecības laikā kultūras mantojumam netika nodarīti nekādi bojājumi vai kaitējums;
• ķīmiskās munīcijas objekta monitoringa rezultāti parādīja, ka pirmā cauruļvada būvniecības laikā pieciem ķīmiskās munīcijas objektiem netika nodarīti nekādi bojājumi;
• 2010. gadā jūras gultnes nogulšņu, hidrogrāfijas, zivju un bentosa monitoringa aktivitātes nodrošināja izejas datu savākšanu, kas kalpos par atskaites punktu, lai turpmākajos gados veiktu cauruļvada būvniecības un ekpluatācijas ietekmes izvērtēšanu.

Vācija

• ūdens kvalitātes monitorings apliecināja, ka būvniecības darbu izraisītā ūdens duļķainība ir atbilstoša „Nord Stream" IVN prognozēm. Duļkainības mērījumu izvērsta un precīza analīze apliecina, ka jūras videi netika izdarīta nekāda būtiska ietekme;
• jūras zīdītāju monitoringa rezultāti apliecināja, ka „Nord Stream" būvniecības darbu zemūdens trokšņi nav radījuši uztveramu ietekmi uz pelēkajiem roņiem Greifsvaldes līcī un uz cūkdelfīnu klātbūtni Pomerānijas līci;
• jūras putnu pētījumi parādīja, ka „Nord Stream" kuģu veiktās būvniecības darbības radīja papildus traucējumus, taču šo ietekmi nevar nodalīt no esošās komerciālo kuģu satiksmes radītajiem traucējumiem. Roņu monitorings parādīja, ka jūras būvniecības darbu laikā, no 2010. gada maija līdz decembrim, netika radīti būtiski traucējumi.

Visu pārskatu var lejupielādēt šeit.

Lejuplādēt PDF