Dabasgāze: Enerģētikas struktūras nozīmīgs elements
Augošais pieprasījums pēc enerģijas Eiropā izraisa diskusijas par ideālu degvielu kombināciju, kas vislabāk varētu apmierināt augošo pieprasījumu nākotnē. Eiropas Savienība strādā, lai ievērotu savu 2020. gada "20-20-20" mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 procentiem no 1990. gada līmeņa.
Dabasgāze ir videi visdraudzīgākais fosilais kurināmais ar vismazāko CO2 emisiju līmeni. Ar gāzi darbināmas spēkstacijas saražo aptuveni par 50 procentiem mazāk CO2 izmešu nekā ogļu spēkstacijas. 2010. gada augustā publiskotajā pētījuma "Greenpeace" apgalvo, ka dabasgāze ir vienīgais pieejamais tilts uz atjaunojamās enerģijas ēru.
Dabasgāze veicina klimata pārmaiņu novēršanu
Eksperti un analītiķi ir salīdzinājuši dažādu energoresursu kombināciju izmaksas, savietojamību un potenciālo ietekmi uz vidi. Apaskatīti ir dabas gāze, nafta, ogles, hidroenerģija, kodolenerģija un atjaunojamie energoresursi, piemēram, biodegviela, vēja un saules enerģija. Katram energoresursa veidam ir savas praktiskās un ekonomiskās sekas. Nafta veido aptuveni par 25 procentiem vairāk emisiju nekā gāze. Gāze izmantošanā ir efektīvāka: 55 miljardi kubikmetru gāzes – apjoms, kuru gadā transportēs "Nord Stream" cauruļvads - ir līdzvērtīgs gandrīz 50 miljoniem tonnu naftas vai 280 naftas tankkuģiem, kuri ik gadu šķērsotu Baltijas jūru un Ziemeļjūru.
Ogles izdala aptuveni divas reizes vairāk CO2 izmešu nekā dabasgāze. Tā saucamā tīro ogļu tehnoloģija pastāv, taču tās izmaksas ir lielas. Turklāt Eiropa jau ir spiesta palielināt akmeņogļu importu, lai apmierinātu enerģijas pieprasījumu. Aizstājot ES elektroenerģijas ražošanā ogles ar gāzi, CO2 emisiju līmenis samazinātos par 207 miljoniem tonnu gadā. Tas ir vairāk kā Zviedrija, Somija, Dānija un Baltijas valstis šobrīd saražo kopā. Ja elektrības ražošanā izmantotās ogles aizstātu ar "Nord Stream" gadā transportētajiem 55 miljardiem kubikmetru gāzes, ikgadējais CO2 emisiju līmenis ES samazinātos par vairāk nekā 112 miljoniem tonnu.
Kādreiz kodolenerģiju uzskatīja par atbilstoši risinājumu ierobežotas energoapgādes apstākļos. Tomēr vēl joprojām ir daudzi neatbildēt jautājumi saistībā ar kodolenerģijas drošumu, drošību un radioaktīvo atkritumu apglabāšanu. "Nord Stream" cauruļvada piegādātā enerģija ir līdzvērtīga 33 jaunām atomelektrostacijām. Šādas atomelektrostacijas izmaksātu aptuveni 100 miljardus Eiro. Šīs stacijas kopumā ražotu aptuveni 660 tonnas radioaktīvo atkritumu gadā, saskaņā ar ASV Kodolenerģijas institūta datiem.
Gāze kā pārejas tehnoloģija
Enerģijas ražošanā dabasgāzi var ērti izmantot kopā ar citiem enerģijas ieguves veidiem, piemēram, atjaunojamajiem energoresursiem. Tādējādi gāzei var būt būtiska loma ES uzstādītot mērķu sasniegšanā attiecībā uz autjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu līdz 2020.gadam. Tomēr būs nepieciešami vairāki gadi, kamēr ES izveidos drošas alternatīvās enerģijas piegādes maršrutus. Līdz ar to "Nord Stream" cauruļvadam būs ārkārtīgi svarīga nozīme reģiona augošā enerģijas pieprasījuma nodrošināšanā.
Daudzas vides aizsardzībā iesaistītās nevalstiskās organizācijas ir atzinušas, ka no fosilajiem kurināmajiem videi saudzējošākā ir gāzes izmantošana. Nevalstisko organizāciju vērtējumā gāze kā tilts uz atjaunojamo resursu tehnoloģijām tiks pieprasījta un lietota vēl daudzu gadu garumā. "Greenpeace" pētījums "Enerģijas [R]evolūcija – Pasaules ilgtspējīgas enerģijas perspektīva" (Energy [R]evolution – a Sustainable World Energy Outlook) norāda, ka līdz 2070. gadam elektroenerģijas nozare pirmā pakāpeniski atteiksies no fosilā kurināmā. Vairāk nekā 93 procenti elektroenerģijas ražos, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kā rezerves jaudas nodrošinātājs, atlikušo apjomu ražos gāzes spēkstacijas.
Lai gan "Nord Stream" nav vienīgais ieplānotais gāzes importa cauruļvads Eiropā, šobrīd tas ir par soli priekšā citiem projektiem, jo ir uzsākta otrās līnijas būvniecība. Līdz 2015. gadam nav paredzēti citi lieli jauni cauruļvadi ar jaudu virs 10 miljardiem kubikmetru gāzes gadā. Otrais cauruļvads būs pabeigts 2012. gada trešajā ceturksnī un gāzes transportēšanu plānots uzsākt tā paša gada pēdējā cetruksnī. Kopumā abi cauruļvadi spēs nodrošināt Eiropai 55 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā.
"Nord Stream" ar gāzi nodrošinās visa Krievijas gāzes sistēma. Viena no galvenajām Nord Stream cauruļvada gāzes ieguves vietām ir Južno-Russkoje dabasgāzes lauks, kas atrodas Sibīrijas rietumu daļā (Krievija). Tā gāzes ražošanas kapacitāte ir 25 miljards kubikmetru gāzes gadā. Gāzes lauku izveidoja akciju sabiedrība “Severneftegazprom”, kur akcionāri ir Gazprom, E.ON Ruhrgas un Wintershall. Savienojot apjomīgajām Krievijas gāzes krātuves ar Eiropas gāzes piegādes infrastruktūru "Nord Stream" ar gāzi varēs nodrošināt vairāk kā 26 miljonus mājsaimniecību. Papildus, "Nord Stream" projekts ir izveidots neizmantojot Eiopas nodokļu maksātāju līdzekļus, bet piesaistot privātu finansējumu.