Monitorings sniedz būtiskus ekoloģijas datus
"Nord Stream" kopumā plāno investēt ap 40 miljoniem Eiro apkārtējās vides un sociālā monitoringa programmās (ESMP), lai pārraudzītu jebkādu cauruļvadu būvniecības un ekspluatācijas radīto ietekmi līdz 2016. gadam.
Pamatojoties uz Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas izsniegto būvatļauju prasībām, "Nord Stream" izstrādāja piecas apkārtējās vides monitoringa programmas (ESMP). Katras programmas mērķis ir uzskaitīt cauruļvada būvniecības un ekspluatācijas radīto ietekmi attiecīgās valsts jurisdikcijas teritorijā. Nacionālās monitoringa programmas ir pielāgotas katras valsts prasībām. ESMP ietvaros paredzētos pētījumus veic vairāk kā 20 uzņēmumi ar mērķi noteikt vai, un kāda ir "Nord Stream" cauruļvada būvniecības ietekme uz Baltijas jūras floru un faunu.
Piecas valstis, piecas programmas
Programmu īstenošana aizsākta vienlaikus ar pirmā cauruļvada būvniecību 2010. gada aprīlī un turpināsies cauruļvadu ekspluatācijas fāzē līdz 2016. gadam. 2010. un 2011. gados šajās monitoringa programmās "Nord Stream" ieguldīja 20 miljonus Eiro. Iegūtie rezultāti apliecinās, ka tiek izpildīti visi nacionālo atļauju nosacījumi, kā arī nepieciešamības gadījumā tiks izmantoti par pamatu koriģējošu pasākumu veikšanā.
Pētījumu laikā tiks mērīti sešpadsmit dažādi parametri, ieskaitot ūdens kvalitāti, jūras gultnes atjaunošanos, kā arī zivju, putnu un zīdītāju populācijas. Ņemot vērā apkārtējās vides dažādību un būvniecības darbu raksturu atsevišķās teritorijās, dažus parametrus visās valstīs nemērīs. Paraugi tiks ņemti aptuveni 1000 paraugu ņemšanas stacijās gar cauruļvada maršrutu Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā. Paraugus analizēs starptautiski atzītās laboratorijās. Rezultātus "Nord Stream" apkopo ikgadējā monitoringa pārskatā, kurus iesniedz visu piecu valstu atbildīgajām valsts institūcijām. Publiski pārskati ir pieejami mājas lapas sadaļā Bibliotēka. Līdz ar pārskatu par monitoringa rezultātiem, "Nord Stream" iegūtie pētījumu dati būs pieejami arī HELCOM (Helsinku Komisija) - organizācijai, kuras darbība ir vērsta uz Baltijas jūras aizsardzību. Monitoringa programmu ietvaros iegūtie dati atbalstīs HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu, kura mērķis ir līdz 2021. gadam atjaunot Baltijas jūras vides ekoloģisko stāvokli.
Pārliecinošs starta punkts
Lai varētu izvērtēt iegūtos datus, pirms cauruļvadu būvniecības tika veikti vairāki pētījumi Baltijas jūras floras un faunas izejas datu iegūšanai. Pirmais no šiem pētījumiem veikts 1995. gadā. Uz šo brīdi visu monitoringa programmu ietvaros iegūtie rādītāji ir IVN noteiktajās robežās. IVN prasības bija viens no nosacījumiem būvniecības atļauju saņemšanai.
Potenciāli ietekme uz apkārtējo vidi ir sagaidāma cauruļvadu būvniecības posmā, taču ne no pašas cauruļvada ieguldīšanas procesa. Cauruļvadam saskaroties ar jūras gulti, tiks radīta vien neliela duļķainība, kas diezgan ātri nosēdīsies. Tādām būvniecības darbībām kā, piemēram, bagarēšana, rakšana un zemūdens grants uzbēršana, ir nedaudz lielāka, tomēr arī tikai īslaicīga ietekme. Apkārtējās vides monitorings turpināsies cauruļvada ekspluatācijas pirmajos gados.
Kad cauruļvadi būs ieguldīti nav sagaidāma negatīva ietekme uz vidi. Laika gaitā var būt novērojama pozitīva ietekme uz jūras ekosistēmu. Cauruļvadi kalpos par mākslīgo rifu, tādējādi izveidojot jaunu biotopu florai, zivīm un citiem faunas pārstāvjiem.